Hipatētiska situjovina: Čunčinu es ar savu hondiņu, kam mopēda dvēselīte 1,4 litru ietvaros pa, pieņemsim, Venstpils šoseju. Vai Liepājas .. однохуйственно ekšelī. Abos virzienos tā skromna pa vienai joslai. Priekšā uzzīmējās fūre. Ar kreisera ātrumu 87 km/h. Lielais plakanais dibens drīz sāk hipnotizēt un rosināt slienas izdalīšanos. Vienā brīdī es saprotu, ka mentālais nupat kļūst ņivpizdu un garām jātiek lai tur vai kas. Es, kā jau nopelniem bagāts n-to rallijreidu dalībnieks saprotu, ka 1,4 litru dzinējam cēliens atstāj vēlēties dāāhuja pulkāk. Un, pēc 5 minūtēm ar kreiso margalu redzu, ka pretējē josla beidzot ir pārskatāma un, kas galvenais – brīva !! ебать мой лысый череп !!! padomāju es un atkorķēju šampi minu grīdā. Lēnām, bet nenovēršami pa kreiso joslu tuvojos fūres degunam, kad konstatēju, kā blakus esošā, izrādās, nav vienīgā fūre pasaulē un pretī nāk vēl viena .. tepat .. aiz viņķeļa. Un šajā brīdī nostrādā Tehnoloģija. Lūk šī Tehnoloģija